laukudienas logo

Nākotnes lauksaimniecības tehnoloģijas

Saimnieks LV / 2019.gads (Jūnijs.)

Lai gan lauksaimniecība, kādu to redzam šodien, ievērojami atšķiras no tās, ar kuru nodarbojās mūsu senči, iejūdzot arklā zirdziņu vai no hektāra ar prieku novācot 2 tonnas rudzu, nozares tehnoloģijas arvien turpina modernizēties un attīstīties, solot nevienu vien pārsteigumu nākotnē. Kādas tad ir iespējamās tendences, kuru uzplaukumu varam piedzīvot tuvākajos gados?

Lauksaimniecības tehnikas ražotāji, kā arī investori ik gadu iegulda vairākus miljonus dolāru un eiro, lai attīstītu inovatīvas lauksaimniecības tehnoloģijas. Šos jauninājumus lauksaimnieki parasti uzņem atsaucīgi, saprotot, ka tās palīdzēs ikdienas darbus paveikt ātrāk un efektīvāk. Jau tagad tiek izmantotas daudzas modernās tehnoloģijas, par kurām var paredzēt, ka nākotnē to loma tikai pieaugs.

Augsnes un ūdens sensori
Iespējams, pašlaik visefektīvākais aprīkojums lauksaimniecībā ir augsnes un ūdens sensori. Tie ir izturīgi, neuzkrītoši un salīdzinoši lēti. Pat ģimenes saimniecībām ir izdevīgi tos lietot savā zemē un gūt labumu. Piemēram, sensori var noteikt mitruma un slāpekļa līmeni augsnē, lai saprastu, vai ir nepieciešama laistīšana un mēslošana, nevis jāpieturas pie iepriekš izstrādāta grafika. Tas samazina resursu izlietojumu un izmaksas, ļauj saimniekot dabai draudzīgāk, samazinot ūdens patēriņu un augsnes eroziju, kā arī mēslojuma atlieku līmeni vietējās ūdenstilpēs.

Augsnes mitruma kartēšana Petzenkirhenā (Austrijas Zemes un ūdens-saimniecības pētniecības institūta izpētes stacijā), izmantojot pārnēsājamu Kosmiskā starojuma neitronu sensoru (CRNS). Avots: www.iaea.org.

Laikapstākļu prognozēšana
Lai arī mums joprojām patīk jokot par meteorologu prognožu ticamību, datorizēta modernā laikapstākļu modelēšana ir kļuvusi ārkārtīgi sarežģīta un daudz precīzāka. Fermeriem ir pieejami daudzi tiešsaistes pakalpojumi, kas koncentrējušies tieši uz lauksaimniecību un ir pieejami mājaslapās vai mobilajos tālruņos. Šī tehnoloģija var lauksaimniekiem jau laikus sniegt kvalitatīvus brīdinājumus par salu, krusu un citiem laikapstākļiem, lai varētu veikt aizsardzības pasākumus vai vismaz mazinātu zaudējumus.

Viena no labākajām programmām laikap stākļu prognozēšanai Android programmatūras mobilajiem telefoniem ir Google laikapstākļu aplikācija, kas ir Google Assistant sastāvdaļa. Īpaši, ja to lieto kopā ar skaļruni – piemēram, gatavojoties iziet no mājas, var asistentam pajautāt, kādi ir šodienas laikapstākļi, un noklausīties tā vēstījumā.

Satelīta attēli
Tā kā satelīta attēlveidošana ir kļuvusi daudz pieejamāka, to var izmantot labības attēlu iegūšanai reālajā laikā. Tie nav tikai attēli no putna lidojuma, bet arī fotogrāfijas no vairāk nekā piecu metru attāluma augstā rezolūcijā, kas ļauj pārliecināties par situāciju labības laukā, atrodoties savās mājās, tā ietaupot laiku un naudu. Tāpat šo tehnoloģiju var sasaistīt kopā ar labības, augsnes un ūdens sensoriem, lai saņemtu paziņojumus kopā ar satelītattēliem, īpaši krīzes situācijās.

Izmantojot satelīta attēlus un dažādus laikapstākļu prognozēšanas rīkus, karte attēlo vidējo augsnes mitruma līmenī reģionā – sarkanie laukumi norāda, kur nepieciešama lauku irigācija, zaļie rāda, kur nokrišņi ir pietiekamā daudzumā. Avots: https://eos.org.

Minihromosomu tehnoloģija
Viens no lielākajiem lauksaimniecības tehnoloģiju notikumiem ir pavisam maza izmēra – minihromosoma ir mazs veidojums šūnas iekšpusē, kas var saturēt ļoti nelielu apjomu ģenētiskā materiāla, kurā ir ietverts daudz informācijas. Ar minihromosomu palīdzību ģenētiķi var papildināt augu ar desmitiem vai par simtiem nepieciešamo īpašību, arī sarežģītām – kā sausumizturība un slāpekļa izmantošana. Taču galvenais ir tas, ka auga paša hromosomas netiek pārveidotas nekādā veidā. Tas palīdzētu šo tehnoloģiju ātrāk legalizēt un arī iegūt patērētāju atsaucību.

Pārtikas izsekojamība
Ik pa laikam tirgū nākas saskarties ar gadījumiem, kad kaut kādu iemeslu dēļ no tirdzniecības vietām jāatsauc pārtikas produkcija. Tāpat arī, ja piemēram, kaitīga baktērija ir atklāta kāda konkrēta ražotāja salātos, pircēji bieži vien izvēlas neiegādāties šādus salātus vispār un arī veikali atsauc pilnīgi visu konkrētā veida produkciju, neatkarīgi no ražotāja. Protams, tas rada milzu zaudējumus gan lauksaimniekiem, gan pārstrādātājiem un tirgotājiem. Šādas situācijas nozarē iesaistītajiem ir likušas pastiprināti domāt par veidiem, kā izsekot audzēšanas, apstrādes, novākšanas un transportēšanas procesiem, lai saprastu, kurā posmā varēja notikt piesārņošanās vai infekcija. Pašlaik tiek strādāts pie viedtehnoloģijām, kas izmanto ģenētisko, molekulāro vai radioizotopu izsekošanu, lai izsekotu un novērtētu pārtikas kultūraugu veselību visos posmos piegādes ķēdē no lauka līdz pat veikala plauktam.

Viens no variantiem ir RFID – radiofrekvenču identifikācijas bezkontakta automātiskās atpazīšanas tehnoloģija, tā izmanto radio frekvences metodi, lai veiktu bezkontakta divvirzienu komunikāciju. Un tā vairs nebūtu zinātniskā fantastika – ar viedtālruni noskenējot uz kartupeļu maisa uzlīmētu svītrkodu, var iegūt informāciju par augsni, kurā kartupeļi ir auguši. Jau tagad šo tehnoloģiju izmanto lopkopībā dzīvnieku identifikācijai. Pilnīgi iespējams, ka tuvā nākotnē tas būs veids, kā uzņēmēji varēs iegūt lojālus pircējus, kam interesēs konkrētos apstākļos auguši dārzeņi vai labība.

RFID tehnoloģiju šobrīd izmanto medicīniskās marihuānas tirdzniecības kontrolei un izcelsmes izsekojamībai dažādos ASV štatos u.c. Avots: www.vice.com.

Vertikālā augkopība
Vertikālā augkopība bijusi zinātniskās fantastikas uzmanības lokā jau kopš pagājušā gadsimta vidus, taču prognozējams, ka drīzumā to realitātē varēs atļauties ne tikai eksperimentālā kārtā, bet arī ikdienas lietošanā. Vertikālā augkopība ir urbānās lauksaimniecības sastāvdaļa, audzējot pārtikas izejvielas vertikāli novietotos vairākos stāvos. Tomēr šo paņēmienu var izmantot ne tikai ierobežotās pilsētas platībās, tiekot pie svaigas pārtikas ātri un salīdzinoši nedārgi. Lauksaimnieki to var izmantot arī plašākai ražošanai, ietaupot zemes platības, kā arī audzējot augus, kas vietējā apkārtnē nav pieejami.

Uzņēmumi, piemēram, AeroFarms un Bowery, ir izveidojuši liela mēroga vertikālās saimniecības. AeroFarms audzē kultūraugus bez saules gaismas vai augsnes. Ar absolūtu precizitāti automātiskas tehnoloģijas augus apgādā ar visām nepieciešamajām barības vielām, nezaudējot neko no to uzturvērtības. Šo fermu bonuss – tās ir pasargātas no ārējās vides mainīgajiem apstākļiem, ir iespēja ievākt ražu visa gada garumā.

Vēl viens unikāls urbānās iekštelpu vertikālās lauksaimniecības projekts Plantagon tika uzsākts Zviedrijā. Šai nozarei ir pat izgudrots jauns termins agritehtūra, apvienojot lauksaimniecību, tehnoloģijas un arhitektūru. Ražotnes īpašnieks un valdes priekšsēdētājs to dēvē par pārtikas fabriku, lai lielā apjomā audzētu svaigu produkciju (pārsvarā salātus, zaļumus), izmantojot mazāk vietas, ūdens, samazinot oglekļa emisijas, kā arī iztiekot bez augsnes, bet precīzi piegādājot barības vielas. Šajā ražotnē pēc iespējas tiek izmantot zero-waste princips, saražoto un pāri paliekošo siltuma enerģiju, skābekli, ūdeni u.c. izmantojot citās ražotnes sekcijās. Diemžēl gada sākumā uzņēmums paziņoja par bankrotu.

Vertikālā augkopība, kas taupa vietu un ko neietekmē klimatiskie apstākļi, – vai lauksaimniecības nākotne? Avots: www.agritecture.com.

Modernas ražas novākšanas stratēģijas
Arī datorprogrammatūras gigants Microsoft ir pievērsies lauksaimniecības nozarei. Uzņēmumam ir hidroponiskās (augus audzē bez augsnes) lauksaimniecības iekārtas Klusā okeāna ziemeļrietumos, kur tas eksperimentē ar plašu tehnoloģiju klāstu, piemēram, analīzes programmatūru, kamerām, hidroponiskajiem torņiem un mērķtiecīgu apgaismojumu. Microsoft speciālisti vēlas optimizēt dažādu pārtikas augu attīstību un strādā pie instrumentiem, kas palīdz saimniekiem savākt augšanas datus, laikapstākļu informāciju, klientu darījumus un pasūtījumus, lai zinātu, cik liels apjoms, piemēram, no konkrētajiem dārzeņiem ir jāizaudzē sezonas laikā. Līdz šim plānojums ir izrādījies par 90 % precīzs. Tas nozīmē, ka praktiski viss, ko lauksaimnieks izaudzē, tiek patērēts.

Oriģināls raksts

Jums varētu arī patikt